Vai fluorīds pazemina IQ?

Publicējis: International IQ Test
Pēdējo reizi atjaunināts:

Ievads

Fluorīda pievienošana dzeramajam ūdenim sākās Amerikas Savienotajās Valstīs 1945. gadā. Mūsdienās ūdens fluorēšanu izmanto vairākās valstīs, tostarp Kanādā, Čīlē, Singapūrā, Honkongā, Malaizijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā, lai palīdzētu novērst zobu kariesu.

Fluorīdu pievieno arī zobu pastai, jo tas palīdz aizsargāt zobus. Bet vai fluorīds ir labvēlīgs arī smadzenēm? Šo jautājumu aplūkojuši vairāki pētījumi. Lūk, to rezultāti.

Ūdens fluorīda tēmas ilustrācijai

Amerikas Savienotajās Valstīs dzeramajam ūdenim pievieno fluorīdu

1. Lielāka fluorīda iedarbība ir saistīta ar zemāku IQ bērniem

Žurnālā JAMA Pediatrics publicētais Taylor un kolēģu (2025) pētījums konstatēja statistiski nozīmīgu saistību starp lielāku fluorīda iedarbību un zemāku IQ bērniem.

Jo lielākai fluorīda iedarbībai bērni ir pakļauti, jo zemāks mēdz būt viņu vidējais IQ: katrs fluorīda koncentrācijas pieaugums urīnā par 1 mg/L bija saistīts ar samazinājumu aptuveni par 1,63 IQ punktiem, norāda Taylor un kolēģi (2025). Viņu darbā ietverta 13 pētījumu analīze ar individuāliem mērījumiem.

Statistiski nozīmīga saistība tika novērota arī dažās analīzēs, kurās fluorīda koncentrācija urīnā bija zem 1,5 mg/L. Tomēr dzeramā ūdens koncentrāciju zem 1,5 mg/L kopējā analīzē saistība nebija statistiski nozīmīga.

Pētījums nenosaka zemāko iedarbības līmeni, pie kura varētu parādīties ietekme uz IQ, vai to, vai pastāv “bezriska diapazons”. Taču tas rāda, ka lielāka iedarbība mēdz būt saistīta ar zemāku vidējo IQ.

Hārvardas metaanalīzē iegūti līdzīgi secinājumi. Pētījumos, kuros galvenokārt aplūkotas augstas fluorīda koncentrācijas, bērni lielākas iedarbības grupās vidēji ieguva rezultātus, kas atbilda aptuveni par 7 IQ punktiem zemākam rādītājam nekā mazākas iedarbības grupās.

Žurnālā JAMA Pediatrics publicētais Green un kolēģu (2019) Kanādas prospektīvais pētījums arī novēroja saistību starp fluorīda iedarbību grūtniecības laikā un zemāku IQ bērniem. Mātes urīnā esošā fluorīda analīzē iekļāva 512 mātes un bērna pārus.

Pētītajās kopienās vidējā fluorīda koncentrācija dzeramajā ūdenī bija 0,59 mg/L vietās, kur ūdeni fluorēja, un 0,13 mg/L vietās, kur to nefluorēja. Papildu koriģētā analīzē katrs fluorīda koncentrācijas pieaugums ūdenī par 1 mg/L bija saistīts ar vidēju IQ samazinājumu bērniem par 5,29 punktiem (95 % ticamības intervāls: no −10,39 līdz −0,19). Šis rezultāts iegūts izlases daļas sekundārā statistiskā analīzē un neatspoguļo tieši izmērītu IQ atšķirību starp abām grupām. Šī statistiskā saistība tomēr nepierāda cēloņsakarību.

Grandjean un kolēģu (2023) pētījums, kas apvienoja trīs prospektīvas kohortas no Dānijas, Kanādas un Meksikas ar kopumā vairāk nekā 1 500 mātes un bērna pāriem, arī konstatēja statistiski nozīmīgu saistību starp prenatālu fluorīda iedarbību un zemāku IQ bērniem.

Pētnieki aplēsa vidēju samazinājumu par 2,06 IQ punktiem uz katru fluorīda koncentrācijas pieaugumu mātes urīnā par 1 mg/L, modelētajai atskaites koncentrācijai esot 0,45 mg/L un apakšējai ticamības robežai – 0,28 mg/L. Viņi secināja, ka grūtniecēm un bērniem varētu būt nepieciešama aizsardzība pret fluorīda neirotoksicitāti. Tomēr, analizējot Dānijas kohortu atsevišķi, nozīmīga saistība netika konstatēta, un šīs koncentrācijas nav noteikti sliekšņi, pie kuriem būtu pierādīta fluorīda toksiska iedarbība.

2. Kā pārmērīga fluorīda iedarbība varētu ietekmēt smadzenes

2024. gada zinātniskā pārskatā aprakstīti četri iespējami bioloģiskie mehānismi, ar kuru starpniecību pārmērīga fluorīda iedarbība varētu ietekmēt organismu, īpaši smadzenes:

  • Oksidatīvais stress: Pārmērīga fluorīda iedarbība var palielināt reaktīvo skābekļa savienojumu veidošanos un traucēt nervu šūnu antioksidatīvo aizsardzību.
  • Mitohondriju disfunkcija: Mitohondriji ražo ATP – enerģijas avotu, kas neironiem nepieciešams darbībai. Dažos eksperimentālos modeļos fluorīds traucē mitohondriju funkciju.
  • Sinaptiskās darbības traucējumi: Eksperimenti parādījuši izmaiņas neironu signālu pārraidē un sinaptiskajā plastiskumā; abi procesi ir saistīti ar mācīšanos un atmiņu.
  • Traucēta kalcija regulācija šūnās: Kalcijs regulē nervu signālu pārraidi. Kalcija regulācijas traucējumi var izraisīt šūnu disfunkciju vai pat neironu bojājumus.

Šie mehānismi galvenokārt pētīti eksperimentālos modeļos un paši par sevi nepierāda mazu devu ietekmi uz cilvēkiem.

Secinājums

Pētījumi rāda, ka lielāka fluorīda iedarbība bērniem mēdz būt saistīta ar zemāku IQ, īpaši pie augstas koncentrācijas. Nav skaidri noteikts slieksnis, zem kura iedarbībai nebūtu nekādas ietekmes uz kognitīvo attīstību.

PVO pašlaik iesaka, lai fluorīda koncentrācija dzeramajā ūdenī nepārsniegtu 1,5 mg/L. Tomēr Green un kolēģu (2019) Kanādas pētījumā saistība starp lielāku fluorīda iedarbību un zemāku IQ bērniem novērota arī kopienās, kur vidējā koncentrācija ūdenī bija no 0,13 līdz 0,59 mg/L atkarībā no tā, vai ūdeni fluorēja.

Fluorīda iedarbība joprojām ir plaši izplatīta – gan ar fluorētu ūdeni dažās valstīs, gan ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kuras daļa var tikt norīta.

Tāpēc ir lietderīgi ņemt vērā kopējo fluorīda iedarbību, īpaši grūtniecības laikā un bērnībā, vienlaikus atceroties, ka novērojumu pētījumi vien nepierāda cēloņsakarību.

Plaši prospektīvi pētījumi, kas apvienotu atkārtotus fluorīda iedarbības mērījumus, smadzeņu magnētisko rezonansi, kognitīvos testus un metodes, kas labāk kontrolē jaucējfaktorus, palīdzētu noskaidrot iesaistītos bioloģiskos mehānismus un sniegtu spēcīgāku pamatu cēloņsakarības izvērtēšanai.